Cietība

Ja paņemsim adatu un skrāpēsim minerālus, tad redzēsim, ka vienos ir viegli ievilkt skrambu, bet citos to nekādi neizdodas izdarīt. Taisni otrādi – spēcīgi velkot, adata ātri notrulinās un var pati atstāt spīdīgu švīku. Tātad, pirmie minerāli, tādi kā talks, ģipsis, dažādi sāļi, kalcīts u.c., ir mīkstāki par adatas metālu, bet otrie, piemēram, kvarcs, granāti, topāzs, korunds – cietāki.

Šo spēju, ar atšķirīgu spēku pretoties skrāpēšanai, sauc par minerālu cietību.

Cietību kā fizikālu īpašību pēta fizika un dod precīzos skaitļos izteiktus cietības rādītājus. Tomēr ģeoloģijas praksē parasti lieto vienkāršo, empīriski izveidoto, Mosa minerālu skalu. Tajā desmit minerāli ir izvietoti pieaugošā cietības secībā. Katrs nākamais ir cietāks par iepriekšējo un mīkstāks par aiznākamo. Ja šādu minerālu gabaliņi Jums būs līdzi lauka pētījumu vietā, tad vienmēr būs iespējams noteikt jaunatrastā, vēl nezināmā minerāla cietību.

Mosa skala:

  • 1 talks
  • 2 ģipsis
  • 3 kalcīts
  • 4 fluorīts
  • 5 apatīts
  • 6 ortoklāzs
  • 7 kvarcs
  • 8 topāzs
  • 9 korunds
  • 10 dimants

Par cietību saka tā, piemēram, talkam ir cietība viens, vai, topāzam ir cietība astoņi, vai, ragmānim ir cietība pieci ar pusi.

Detālāk kā par pusīti iedaļas Mosa skalu nedala.

Parasti tomēr pētnieki iztiek ar vienkāršākām lietām, kam ir sekojoša cietība:

  • 2,5 – rokas nags,
  • 3 – vara monēta,
  • 5 – parastais stikls,
  • 5 – 7 tērauds
Arī ar šo vienkāršo cietības skalu lielākajā daļā gadījumu būs daudz līdzēts. [35]