Ortoklazs pieder laukšpatu minerālu grupai, kas ietilpst tektosilikātu minerālu iedalījumam, no kā tālāk veidojās magmatiskie ieži. Ortoklāzs arī ir pazīstams kā kālija laukšpats. Dārgakmens, kurš ir zināms kā mēnessakmens, sastāvā ietilpst ortoklazs. Ortoklazs sastāv no vairākiem granītiem un citiem laukšpatu grupas magmatiskajiem iežiem un bieži vien veido lielus un masīvus kristālus pegmatīta iežos. Raksturīgi, ka tīrs kālija silikāts no ortoklaza veido cietu šķīdumu ar albītu, kas ir nātrija laukšpats (ķīmiskā formula NaAlSi3O8), kas ietilpst plagioklaza sastāvā. Lēni atdziestot Zemes iekšienē, ar nātriju bagātais albīta minerāls veido cieto šķīdumu ar ortoklazu un bagātina atlikušo ortoklazu ar kāliju. Gala rezultātā no diviem silikātu grupas minerāliem ir izveidojies pertīts. Augstākā temperatūra polimorfam no KAlSi3O8 ir sanidīns. Sanidīns ir izplatīts strauji atdziestošos iežos, piemēram, obsidiāna un piroklastiskās grupas iezis, un īpaši ir atrodams trahītos Vācijā, Drahenfelsa kalnā. Zemākās temperatūras polimorfs no KAlSi3O8 ir mikroklīns. Adulārs ir veidojies zemā temperatūrā no mikroklīna vai ortoklaza, sākotnēji veidojies zemas temperatūras hidrometālu atradnēs Alpu kalnos, Šveicē. Optiskais efekts, kas rodas no spīduma mēnessakmenī, parasti ir saistīts ar adulāru. [2]